Es esmu

Mani sauc Jana. Esmu traka uz kūku cepšanu. Lai dalītos savā priekā, izveidoju pierakstus. Priecāšos par katru, kurš šeit piestās uz brīdi.
Ja vēlies man kaut ko pateikt, labprāt gaidīšu Tavu ziņu e-pastā - jana.stendzenieki@gmail.com

svētdiena, 2013. gada 20. oktobris

Dzimšanas dienas medus kūka ar gaisīgo krējuma krēmu



Tuvojas mana dzimšanas diena, kura iekrīt tieši piektdienā. Tas nozīmē, ka arī darbā kolēģi būs jāpacienā. Ko lai izdomā darba kolēģu pacienāšanai? Hmm, biskvīta kūka jau bijusi, šokolādes arī.... Napoleons prasa daudz darba, bet medus kūku ir vieglāk pagatavot. Jā, būs medus kūka pēc Kūku cepšanas čempionāta 2012 dalībnieces Anetas  receptes.  


Lūk Anetas recepte, taču es pieliku arī kaut ko savu. Atšķirības būs divas - nedaudz samazināju olu daudzumu, jo iepriekšējā reizē pamatnes sanāca pārāk blīvas un vienīgi feinais skābā krējuma krēms kūkas galarezultātu izglāba. Otra - pusi no miltiem aizvietoju ar Grauda spēka sijātajiem pilngraudu miltiem. Jāsaka, ka visai bieži konditorijas izstrādājumiem tos pievienoju - gam mafiniem, gan kūkām, gan pīrāgiem.

Biskvītam:

8 olas
400 gr cukura
3 ēd.k. medus
3 tējk.sodas
250 gr svieta
450 miltu - 200 parastie kviešu un 250 gr pilngraudu miltu

Pildījumam

1,5 litri 25% laba skābā krējuma (esmu lietojusi gan Daugavas, gan Tukuma, gan centrāltirgū pirktu sveramo krējumu - saputojušies ir visi nosauktie)
Cukurs pēc garšas
Vaniļas cukurs
Saldētas mellenes (divas glāzes)
200 gr krējumsiers (Rasa)



Kā jau receptē minēts, olas samaisa ar cukuru. Medu kopā ar sodu vāra, nepārtraukti maisot, līdz tas kļūst tumši zeltainbrūns. Rakstīts, ka medus/sodas masa ātri maisot jāpievieno olām. Es darīju otrādi - olu masu maisot pievienoju medus/sodas masai, jo pirmajā reizē man masa sacietēja un sagāja kunkuļos. Izmainītā tehnoloģja izdevās.


 Tālāk masai pievieno izkausētu sviestu, piesijā miltus un samaisa.


Mīklai jābūt ne pārāk biezai, ne šķidrai – apmēram tādai kā kēksa mīklai.


Man no šīs mīklas sanāca 8 kārtas  + 1 neliela kārta (dekorēšanai) apaļajā 28 diametrus lielajā formā. Masa ir viegli ieklājama veidnē, tāpēc arī šī recepte man patīk.



Masu liekam uzkarsētā cepeškrāsnī 200 grādu temperatūrā. Es cepu 2 plāksnes uzreiz. Plāksnes izcepas ātri - apmēram 3 minūtēs tās kļūst zeltainbrūnas.
Tā kā esmu iepirkusies ar tortes veidnēm, kurām nav līdzena virsma, tad manas plāksnes ir vidū biezākas, bet malas - jūtami plānākas. Attēlā arī redzams, ka tās ir nevienādas, bet, neko darīt, būs vairāk jāpiepucē liekot kūku kopā...


Skābais krējums(25%) labi saputojas un apjomā palielinās vismaz 3 reizes. Putojot krējums iegūst gaisīgu konsistenci un arī kūkā tā "vieglums" nepazūd.


Izceptās plāksnes lieku nu  jau citā veidnē un kārtām bagātīgi apsmērēju ar saputotu skābā krējuma pildījumu un divām kārtām vēl pārberu mellenes.



Jo krējuma pildījums bagātīgāks, jo kūka gardāka.


Lai tortes virsma būtu stingrāka un pateicīgāka dekoram, saputoju krēmsieru ar dažām karotēm skābā krējuma krēma un pārklāju ar to tortes virsmu.
Dekorēšanai sasmalcinu cepeškrāsnī (120 grādos) izkaltētu atlikušo biskvīta plāksni. Paspēlējos ar marcipāna puķītēm un pasaku paldies sveicējiem:)) Kūka rīt būs ievilkusies un gatava braukšanai uz Rīgu.


Es domāju tā - ja reiz cep, tad cep tā, lai var kārtīgi pieēsties. Tā arī visiem tika pa vairākiem gabaliem, nedaudz gan nočiepu priekš mājiniekiem.... 

Papildināts

30.11.2013.

Tā pati recepte citā ietērpā. Draugi torti pasūtīja vienam pusim kā iepriecinājumu pirms smagas operācijas.






Izmēģināju iepriekš nopirktas follija veidnes (diametrs 27 cm). Ļoti labs risinājums un process raiti virzās uz priekšu. Pa divām veidnēm 190 grādos cep minūtes trīs. Pēc tam gan no veidnes plāksne tūlīt jāizņem laukā. Paredzēts vienu veidni izmantot vienai reizei, bet es vienu veidni izmantoju 2 reizes. Follija veidnes pirku Gemosā.


Kopā ar meitu sacepām 10 plāksnes, laika ietilpība apmēram 20 minūtes. Plāksnes izdevās līdzenas un kūka arī bija akurāta.


Mans pirmais mēģinājums izveidot šūnas.....


Šūnas aizpildīju ar marmelādes un aprikožu ievārījuma masu, tas bija tas kas man mājās uz to brīdi bija pieejams. Noķēpājos pamatīgi - marmelādes masa atdziestot biezēja, bet siltu šokolādē nevarēja pildīt un tā nu sanāca tas, kas sanāca :))
Līdzenākam izpildījumam vajadzīga dekorželeja.

Bet, tas noteikti nav galvenais, vissvarīgākais ir mīlestība un sirds siltums no draugiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru